AUTO UNION V-16 cil. typ C/D (Vācija, 1938. g.)
Unikālākais Motormuzeja eksponāts – kalnu sacīkšu automobilis AUTO UNION, par kura iegūšanu savās privātkolekcijās vairāki rietumu seno spēkratu kolekcionāri savulaik bija gatavi Latvijā uzbūvēt auto muzeju!
Šis ir viens no diviem profesora Roberta Eberana fon Eberhorsta vadībā speciāli kalnu sacīkstēm izgatavotajiem automobiļiem, kura konstrukcijas pamatā ir sacīkšu Auto Union “D” – tipa šasija un profesora Ferdinanda Poršes konstruētais 6 litru V-16 cilindru “C” – tipa kompresormotors ar atbilstošu, braukšanai kalnu sacīkstēs, projektētu pārnesumu kārbu. Degvielas tvertnes tilpums ir ap 40 litri. Tas ir pietiekami, lai piedalītos sacīkstēs, kurās trases garums nepārsniedz 12,5 km.
Pasaules ekonomiskās krīzes apstākļos 1932. gadā Vācijas banka, ieguldot prāvus naudas līdzekļus, apvienoja četrus Saksijas autobūves uzņēmumus: Audi; DKW; Horch un Wanderer, nodibinot koncernu “Auto Union”, tādejādi glābjot tos no bankrota. Gadu vēlāk Cvikavā, kur atradās šīs auto rūpnīcas, noorganizēja nodaļu sacīkšu automobiļu būvēšanai. Tur tika izgatavoti sacīkšu automobiļi, kuriem pirmo reizi pasaules sacīkšu auto būves vēsturē motors tika iebūvēts aizmugurē.
Šeit var noklausīties šā automobīļa motora skaņu:
Auto Union Tye C1 40.50 KB
Auto Union Typ C2 43.46 KB
Auto Union Typ C3 67.15 KB
Sacīkšu Auto Union automobiļu attīstībā var izdalīt četru tipu mašīnas : A – tips (1934. g.), B - (1935.), C – (1936. un 1937.g.), kuriem tika uzstādīti V-16 cilindru motori ar darba tilpumu no 4,3 litriem (A –tipam) līdz 6,0 litriem (C – tipam) un D tips (1938.) ar V-12 cilindru motoru.
1939. gadā Hans Stuck ar šo automobili izcīnīja uzvaru sacīkstēs Nizza – La Turbie un II vietu Lielās kalnu balvas sacensībās Groβglockner trasē. Vienlaikus Peter Műller ar otru šāda tipa mašīnu izcīnīja otro vietu Vīnes kalnu sacensībās un trešo vietu Groβglockner sacīkstēs.
II Pasaules kara beigās Cvikava nonāca padomju okupācijas zonā un 1945. gada rudenī 18 gabalus sacīkšu Auto Union automobiļus izveda uz Padomju Savienību, lai izpētītu to konstrukciju un radītu vēl spēcīgākus sacīkšu automobiļus PSRS. Tomēr šie plāni neīstenojās un pamazām šīs unikālās mašīnas tika iznīcinātas, sagriežot metāllūžņos. 1976. gadā Latvijas Antīko automobiļu kluba priekšsēdētājs Viktors Kulbergs nejauši uzzināja, ka “subotņika” laikā Maskavas ZiL autobūves rūpnīcā paredzēts sagriezt metāllūžņos vienu šādu mašīnu. Pēc neatlaidīgas formalitāšu kārtošanas vairākās ministrijās sacīkšu Auto Union automobili burtiski iepriekšējā vakarā pirms liktenīgās talkas izdevās izglābt un atvest uz Rīgu. Lai arī tas bija sliktā stāvoklī, vēlāk atklājās, ka tas ir vienīgais pasaulē saglābajies pilnā komplektā kalnu sacīkšu Auto Union modelis.
Automobili restaurēja 1996. – 1999. g. Crostwaite & Gardiner darbnīcās Anglijā sadarbībā ar Audi AG, to uzbūvējot praktiski no jauna kā absolūtu analogu korozijas bojātajam oriģinālam.
Automobilis vairākkārt eksponēts dažādās izstādēs Latvijā un ārpus tās, bet pastāvīgi apskatāms Rīgas Motormuzeja ekspozīcijā.
Tehniskie dati: V-16 cil. OHC benzīna motors ar kompresoru, 6005 cm3;
520ZS pie 5000 U/min.; ~800 kg; 250 km/h ; ~ 60 litri/100 km.
RENAULT "Viva Grand Sport” (Francija, 1938)
Automašīna “RENAULT Viva Grand Sport” ražota Francijā neilgā laika posmā – tikai no 1938. līdz 1939. gadam un samērā nelielā apjomā – pavisam izlaisti tikai daži simti šī modeļa automobiļu. Šie automobiļi galvenokārt izmantoti Francijas valdības un diplomātiskā korpusa vajadzībām.
Kaut arī konstruktīvā ziņā tiem nekādu pārsteidzošu jauninājumu nav, izņemot servo bremzes, toties unikāla un 30. gadu automobilim netipiski moderna ir ļoti komfortablā virsbūve. Automobiļa salonā ir 6 ērtas sēdvietas (pa trim katrā rindā) un visai lieli logi. Pateicoties veiksmīgi izprojektētajām automobiļa gabarītu proporcijām, tā zemajam smaguma centram, mīkstajam atsperojumam un efektīgiem amortizatoriem, tam ir lieliska saskare ar ceļu un tas ir relatīvi viegli vadāms.
Līdz mūsdienām saglabājušies tikai daži automobiļa “RENAULT Viva Grand Sport” (1938) eksemplāri, viens no tiem Rīgas Motormuzejā.
Rīgas Motormuzejā esošais auto izgatavots 1938. gadā ar pasūtījuma numuru 291. Tā šasijas numurs 882215 un firmas “Stella” karosērija ar numuru 55. Šis auto piegādāts Francijas sūtniecībai Latvijā 1938. gadā. To lietojuši Francijas sūtņi Latvijā Tripjē un no 1939. gada – Henrijs Guarāns. Sūtniecībai darbu beidzot sakarā ar padomju okupāciju Latvijā, automobili par 700, - Ls nopirka tā šoferis Žanis Feldmanis. Auto tika rūpīgi slēpts visu vācu un padomju okupācijas laiku. Tas legalizēts 70. gadu sākumā un 1975. gadā tas pirmo reizi piedalījās Latvijas antīko automobiļu salidojumā “Rīga - 75”. Līdz 90. gadu sākumam auto tika intensīvi ekspluatēts, un 1992. gadā relatīvi labā komplektācijā, bet jau sliktā tehniskā stāvoklī nonāca Rīgas Motormuzeja kolekcijā.
Automobilis ir nozīmīga Latvijas vēstures liecība. Tas izpelnījies arī Eiropas tehnikas vēstures interesentu uzmanību.
Pašlaik par Latvijas Kultūrkapitāla fonda un RMM līdzekļiem notiek automobiļa restaurācija.
Tehniskie dati: SV, 6 cil., 4085 cm3;
100 ZS, 1575 kg; 135 km/h ; 19 litri/100 km.
RUSSO - BALT mod. “D” 24-40 (Cariskā Krievija – Rīga, 1912. g.)
Ar cara Nikolaja II lēmumu 1908. gadā Krievu – Baltijas vagonu rūpnīcā, kuras teritorija aizņēma 20 hektārus (!) Valmieras ielā, nodibināja nodaļu automobiļu lielražošanai. Saskaņā ar ieceri, šiem a/m bija jābūt ne tikai konkurēt spējīgiem ar ārzemēs ražotajiem, bet arī daudz izturīgākiem. Stratēģisku apsvērumu dēļ, to ražošana nedrīkstēja apstāties, tādēļ visas daļas un agregātus bija jāražo uz vietas. Par auto nodaļas vadītāju KBVR vadība uzaicināja Beļģijā dzīvojošo inženieri - šveicieti Žiljēnu Poterā, kuram, tolaik, bij jau vērā ņemama konstruktora un ražošanas organizatora pieredze KBVR komercpartnera - Ķelnes beļģu sabiedrībā, kur 1906. g. bija uzsākta FONDU markas automobiļu ražošana. 1909. g. jūnijā fabrikas vārtus atstāja pirmais v/a RUSSO-BALT. Rūpnīca orientējās uz trīs v/a modeļu ražošanu – K, E, C – attiecīgi ar 2211, 3680 un 4501 cm3 tilpuma motoriem un D, M un T modeļu kravas a/m ar 4501 un 7235 cm3 četrcilindru motoriem. Sešos gados – no 1909. g. līdz 1915. g., ieskaitot arī kara resora pasūtījumus, tika izgatavoti 625 automobiļi.
Šo ugunsdzēsēju a/m pēc Rīgas Pētera ugunsdzēsēju biedrības pasūtījuma izgatavoja 1912. g. uz 1 tonnīgās D- modeļa kravas a/m šasijas bāzes. Tā komanda sastāvēja no 16 cilvēkiem un a/m varēja atīstīt ātrumu no 35 – 40 verstīm/ stundā. 20-to gadu vidū a/m nonāca Raunā pie ugunsdzēsēja – Jāņa Mežpapāna, no kura dēla - arī Jāņa Mežpapāna - lūžņu stāvoklī, 1976. g. tas tika uzdāvināts Latvijas Antīko automobiļu klubam – topošā muzeja kolekcijas papildināšanai. Restaurāciju veica 1977. – 1978.g. Latvijas Antīko automobiļu kluba biedri, sadarbībā ar Valsts Ugunsdzēsības pārvaldi.
Jāatzīmē, ka šis automobilis ir viens no diviem zināmajiem R-B markas spēkratiem, kuri ir saglabājušies līdz mūsu dienām.
Tehniskie dati: SV, 4 cil., 4501 cm 3,
40 ZS, ..... kg , 40 km/h, 26 l /100 km
